Deinstitucionalizācija

 

Projekts paredz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,

ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

(kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs)

pakalpojumus dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojumus ir tāds,

kas rada vidi, kā ģimenē.

 

Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir tie,

kam nav ģimenes, kas par viņiem rūpējas.

Piemēram, bērnu vecāki ir miruši vai

viņi nevar rūpēties par saviem bērniem,

tāpēc bērni nedzīvo mājās kopā ar vecākiem.

 

Bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir invaliditāte,

nevar rūpēties par sevi,

viņiem vajadzīgs kāds, kas palīdz,

jo bieži viņi nevar izdarīt pat pavisam vienkāršus darbus.

 

Projektam ir vairākas fāzes jeb posmi.

 

Projekta sākumā jeb plānošanas fāzē

noskaidro cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem,

bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir invaliditāte,

kuri dzīvo ģimenēs un ārpusģimenes aprūpē vajadzības un

izstrādā individuālos atbalsta plānus.

 

Individuālajā atbalsta plānā katram ieraksta

pakalpojumus, ko viņš var saņemt.

 

Pēc tam katrā plānošanas reģionā

izstrādā deinstitucionalizācijas plānu (DI plāns).

 

DI plānā ir noteikta nepieciešamā sociālo pakalpojumu infrastruktūra

cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,

bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs,

ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem katrā reģionā.

 

DI plānā ir paredzēts attīstīt nepieciešamo

sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās.

Piemēram, uzcelt jaunas ēkas vai izveidot jaunas telpas,

nopirkt mēbeles un citas lietas,

lai varētu sniegt sociālos pakalpojumus.

 

Tāpat šajā projekta posmā izstrādā reorganizācijas

jeb pārveidošanas plānus bērnunamiem,

kā arī reorganizācijas jeb pārveidošanas plānus

valsts sociālo aprūpes centru filiālēm, kuras slēgs. 

 

Otrajā posmā vai ieviešanas fāzē

cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

kuriem noteikta invaliditāte un kuri dzīvo ģimenēs,

un bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, aizbildņiem)

un audžuģimenēm sniedz sociālos pakalpojumus.

 

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sniedz šādus pakalpojumus:

1. Aprūpe mājās.

Cilvēkam, kurš pats nevar parūpēties par sevi, palīdz,

piemēram, nomazgāties, sagatavot ēdienu, uzkopt dzīvokli utt.;

2. Dienas aprūpes centrs.

Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem iet uz Dienas aprūpes centru.

Tā ir speciāli izveidota vieta, kurā strādā dažādi speciālisti.

Viņi strādā atbilstoši katra cilvēka ar invaliditāti vajadzībām.

Speciālisti, piemēram, palīdz iemācīties iepirkties, gatavot ēdienu, kopt drēbes.

Dienas centrā cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem

saturīgi pavada brīvo laiku.

3. Specializētās darbnīcas,

ir vietas, kur cilvēki ar invaliditāti

var attīstīt savas prasmes un iemaņas,

piemēram, liet sveces, pīt grozus u.c., un pavadīt brīvo laiku.

4. Grupu dzīvokļi.

Cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem ir savs dzīvoklis vai istaba,

kurā viņš dzīvo patstāvīgi,

taču ir speciālisti, kuri viņam palīdz risināt dažādas problēmas.

5. Īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums (jeb “Atelpas brīdis”).

Cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem īslaicīgi (līdz 30 diennaktīm gadā)

var dzīvot sociālās aprūpes institūcijā.

6. Speciālistu konsultācijas,

piemēram, psihologa, ergoterapeita, fizioterapeita konsultācijas,

mākslas terapijas nodarbības u.c.;

7. Atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Nodarbībās piedalās no 6 līdz 12 dalībniekiem.

•  

kā arī meklē risinājumus, lai uzlabotu situāciju.

 

Šajā posmā tiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem,

kuri ir institūcijās,

speciālisti palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei.

 

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem,

kuriem ir invaliditāte un

kuri dzīvo ģimenēs, un viņu likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, aizbildņiem)

vai audžuģimenēm nodrošina šādus sociālos pakalpojumus:

1. Aprūpe mājās.

Bērnam nodrošina aprūpi dzīvesvietā,

piemēram, aprūpi un uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību

un brīvā laika saturīgu pavadīšanu.

2. Īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “Atelpas brīža” pakalpojums.
3.  

individuālo aprūpi, speciālistu konsultācijas,

prasmju un kustību attīstību veicinošas nodarbības u.c.;

3. Dienas aprūpes centrs.

Bērnam nodrošina sociālo aprūpi,

sociālo rehabilitāciju, sociālo prasmju attīstību,

speciālistu konsultācijas, izglītošanu un

brīvā laika saturīgas pavadīšanas iespējas u.tml.

4. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi gan bērniem,

gan viņu likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, aizbildņiem) vai audžuģimenei.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ir jebkuri pakalpojumi,

kas novērš vai mazina bērna grūtības parūpēties par sevi,

ikdienā darboties.

Bērnu likumiskajiem pārstāvjiem (vecākiem, aizbildņiem) vai audžuģimenei

projektā sniedz atbalstu veselības un garīgās pašsajūtas uzlabošanai.

 

Projektā notiek apmācības speciālistiem,

kā arī informatīvi un izglītojoši pasākumi,

lai mainītu sabiedrības attieksmi

un lai palielinātu audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu skaitu.

 

Tiem, kuri vēlas piedalīties projektā un saņemt atbalstu,

jāpiesakās savā pašvaldībā.

 

Projekts notiek piecos Latvijas plānošanas reģionos

no 2015. gada jūlija līdz 2023. gada decembrim.

 

Vairāk informācijas par īstenotajiem projektiem:

- Vidzemes plānošanas reģionā:

http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

 - Zemgales plānošanas reģionā:

https://www.zemgale.lv/index.php/nozares/socialie-pakalpojumi/projekts-atver-sirdi-zemgale

 - Kurzemes plānošanas reģionā:

http://kurzemevisiem.lv/

 - Latgales plānošanas reģionā:

https://lpr.gov.lv/lv/regionalie_projekti/di/#.WzNSxWJ96Uk

 - Rīgas plānošanas reģionā:

 http://rpr.gov.lv/project/deinstitucionalizacija-di/